Ziņojumi un pētījumi ekonomikā
Apaļā galda diskusijas ziņojums par vēlamajiem uzlabojumiem veselības sistēmā
2011.gada marta sākumā Stratēģiskās analīzes komisija organizēja ekspertu apaļo galdu, lai izvērtētu reformu gaitu veselības aprūpes sistēmā un nākotnes perspektīvas. Diskusijas dalībnieki galvenokārt bija ekonomisti, finansisti, sociologi, antropologi un tikai daži pārstāvēja medicīnas jomu. Tādējādi par veselību un aprūpes sistēmu tika diskutēts no līdz šim mazāk ierasta skatu punkta. Dalībnieku vidū bija arī Veselības ministrs Juris Bārzdiņš. SAK piedāvā ziņojumu, kas ietver galvenās apkopoto pētījumu un ekspertu diskusijas atziņas. Tā mērķis ir virzīt tālāk diskusiju par veselību un tās vērtību ārpus sektora robežām.
Fiskālās disciplīnas padome – valsts finanšu stabilitātes nodrošinātājs
Apspriež nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas un uzraudzības mehānismus
Drauds attīstībai – kvalitatīvu reformu neveikšana
Inovāciju šķēršļi
Tapis jauns pētījums par konkurētspēju Latvijā
Swedbank Ekonomikas pētījumu nodaļa veikusi pētījumu „Konkurētspējas uzlabošanās Latvijā – vai ieguvumi ir iespējami bez sāpēm?”.
Tajā konstatēts, ka:
Deflācija padziļinās, konkurētspēja pakāpeniski uzlabojas.
Deflācijas negatīvie blakus efekti kļūst izteiktāki.
Lai konkurētspējas uzlabošanas procesu padarītu mazāk sāpīgu, jāpaātrina strukturālās reformas.
Ar pilnu pētījuma tekstu, kas iever sīkāku analīzi un ekonomikas politikas ieteikumus, iespējams iepazīties šeit.
2011. gada budžeta loma turpmākā tautsaimniecības stabilizācijā
Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents:
“Latvijas valsts konsolidētā budžeta izpilde, aizsākusies ar pārpalikumu janvārī, diemžēl februārī jau uzrāda deficītu. Kopš gada sākuma uzkrātais valsts konsolidētā budžeta deficīts februāra beigās bija 52.7 milj. latu jeb 0.4% no 2010. gadam prognozētā IKP.”
Analītisks ziņojums „Vai Latvijai ir nepieciešama industriālā politika?”
Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS) pētnieka Vjačeslava Dombrovska analītiskā ziņojums „Vai Latvijai ir nepieciešama industriālā politika?”
Galvenie jautājumi, kas apskatīti šajā ziņojumā: Vai ir tā, ka ekonomikas attīstība nav iedomājama bez industriālās politikas? Kura metode, Latvijas bankas vai Ekonomikas ministrijas piedāvātā, vairāk atbilst ekonomikas teorijai un empīriskiem pierādījumiem par industriālo politiku? Ņemot vērā šodienas kontekstu, vai Latvijai ir vajadzīga industriālā politika, un, ja ir, kādai tai jābūt?
SAK ziņojums par nodokļiem un nodarbinātību
2010.gadā SAK izstrādāja ziņojumu „Nodokļu sistēma un nodarbinātība – aktuālie jautājumi ekonomikas atjaunošanai Latvijā”.
Ziņojuma ievadā tā autori norāda: „Divi galvenie virzieni valsts attīstību stabilizējošā rīcībā ar ilgtermiņā labvēlīgām sekām, par kuriem mēs redzam nepieciešamību un iespēju konceptuāli vienoties, ir budžeta politika un nodokļu stratēģija no vienas puses un nodarbinātības veicināšanas rīcībpolitiskie risinājumi no otras puses.
Vai Latvijai ir nepieciešama industriālā politika?
Ziņojums „Vai Latvijai nepieciešama industriālā politika?” tapis kā reakcija uz Ekonomikas ministrijas un Latvijas bankas piedāvājumiem industriālās politikas jomā, pieņemot, ka tajos nepietiekami ņemta vērā 20. gadsimta laikā uzkrātā pasaules prakse. Ziņojumā izceltas divas galvenajās, pagājušā gadsimta laikā tapušas, industriālās politikas mācības. Pirmkārt, valsts nav piemērota t.s. „uzvarētāju izvēlēšanā” (picking winners). T.i. – tirgus ekonomika ir veiksmīgāka par ekonomikas plānošanu. Tas ir arī visas tirgus ekonomikas pamatā. Otrkārt, industriālā politika vienmēr rada t.s. „rentes meklēšanu” (rent seeking). T.i. – valstij iejaucoties, noteikti uzņēmumi saņem monopola statusu, nonākot izdevīgākā situācijā nekā pārējie.